Vadlīnijas centralizēto iepirkumu veikšanai

2.1. Saskaņā ar PIL 1. panta 4. punktu centralizēto iepirkumu institūcija ir pasūtītājs, kurš atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm:

  2.1.1. iepērk preces vai pakalpojumus citu pasūtītāju vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām,

  2.1.2. veic iepirkumus vai iepirkuma procedūras, lai noslēgtu iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos citu pasūtītāju vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām.

2.2. Saskaņā ar SPSIL 1. panta 5. punktu centralizēto iepirkumu institūcija ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai jebkura cita persona, kas ir pasūtītājs PIL izpratnē un atbilst vienai no šādām pazīmēm:

  2.2.1. iepērk preces vai pakalpojumus sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām,

  2.2.2. veic iepirkuma procedūras, lai noslēgtu iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos citu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām.

2.3. Pasūtītāji PIL 1. panta 19. punkta izpratnē ir tiesīgi piemērot PIL regulējumu, lai centralizēti iegādātos preces vai pakalpojumus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kas atbilst SPSIL 1. panta 27. punkta regulējumam. Savukārt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji nav tiesīgi piemērot SPSIL regulējumu, lai centralizēti iegādātos preces vai pakalpojumus pasūtītāju vajadzībām.

2.4. Centralizēto iepirkumu institūcija plāno un veic iepirkumus citu pasūtītāju vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām, vērtē piedāvājumus un lemj par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu izvēlētajiem piegādātājiem. Ja iepirkuma vai iepirkuma procedūras rezultātā tiek slēgti iepirkuma līgumi, tad iesaistītajiem pasūtītājiem vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem jau sākotnēji jāparedz, kas slēgs iepirkuma līgumus – centralizēto iepirkumu institūcija vai katrs pasūtītājs vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atsevišķi. Ja iepirkuma vai iepirkuma procedūras rezultātā tiek slēgta vispārīgā vienošanās, tad to parasti noslēdz centralizēto iepirkumu institūcija, bet iesaistītie pasūtītāji sekojoši slēdz atsevišķus iepirkuma līgumus noslēgtās vispārīgās vienošanās ietvaros.

2.5. Saskaņā ar PIL 17. panta trešo daļu, ja pasūtītājs iepērk preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņem būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar tās starpniecību, uzskatāms, ka tas ir piemērojis PIL prasības, ja centralizēto iepirkumu institūcija, veicot iepirkumu, ir piemērojusi Publisko iepirkumu likuma prasības. Identisks regulējums ir arī SPSIL 20.panta trešajā daļā.

2.6. Centralizēto iepirkumu institūcija ļauj vairāku pasūtītāju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vēlmes apvienot vienā iepirkumā vai iepirkuma procedūrā. Piemēram, pašvaldība var uzņemties centralizēto iepirkumu institūcijas lomu, lai iegādātos nepieciešamās preces vai pakalpojumus savām padotības iestādēm (piemēram, nodrošināt pārtikas produktu iegādi vai ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu visā pašvaldības teritorijā esošajām mācību iestādēm). Centralizācija ļauj samazināt administratīvo slogu, jo mazām iestādēm patstāvīgi nebūtu nepieciešams rīkot iepirkumus, kas mazās iestādes kapacitātes dēļ varētu būt apgrūtinoši. Izveidojot pastāvīgu centralizēto iepirkumu institūciju, ir iespējams paaugstināt iepirkumu veicēju profesionalitāti, jo šāda institūcija veiks lielāku skaitu iepirkumu vai iepirkuma procedūru, līdz ar to audzējot savas zināšanas iepirkumu veikšanā, pretstatā mazai iestādei, kas, veicot vienu vai divus iepirkumus gadā, nespēs nodrošināt iepirkuma veikšanā iesaistīto darbinieku zināšanas pietiekami augstā līmenī, tādējādi riskējot, ka iepirkums būs neveiksmīgs.

Centralizēta iepirkuma veikšana ir iespēja iegūt izdevīgāku cenu piedāvājumu un izdevīgākus līguma nosacījumus, jo iegādājamās preces vai pakalpojumi tiek iegādāti lielākos apjomos nekā gadījumā, kad katrs pasūtītājs vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs attiecīgās preces vai pakalpojumus iegādātos atsevišķi. Lielāks apjoms var nodrošināt arī izdevīgākus piegādes, apkopes un garantijas nosacījumus.

3.1. Liela nozīme jebkura iepirkuma vai iepirkuma procedūras rīkošanā ir plānošanai. Šajā procesā pasūtītājs definē savas vajadzības, iegādājamo preču vai pakalpojumu apjomus un izvēlas atbilstošu iepirkuma vai iepirkuma procedūras rīkošanas veidu.

3.2. Saskaņā ar PIL 18. panta pirmās daļas regulējumu pasūtītājiem mēneša laikā no gadskārtējā budžeta apstiprināšanas dienas EIS e-konkursu apakšsistēmā jāpublicē informācija par plānotajiem iepirkumiem un iepirkuma procedūrām. Minētais regulējums uzliek pienākumu pasūtītājam laicīgi plānot gada laikā veicamos iepirkumus un iepirkuma procedūras, kā arī izvērtēt, vai atsevišķas preces, pakalpojumus vai būvdarbus nav lietderīgāk iegādāties, pielietojot Vadlīniju 1.2. punktā minētās iespējas. Iepirkuma plānā informāciju par konkrēto iepirkumu vai iepirkuma procedūru publicē pasūtītājs, kurš rīko iepirkumu, piemēram, ja iepirkums tiek veikts EIS un iepirkuma procedūru veic Valsts reģionālās attīstības aģentūra, kas informāciju par šo procedūru publicē savā iepirkuma plānā, pasūtītājiem šī informācija savos iepirkuma plānos nav jāpublicē.

3.3. Pasūtītājam, plānojot paredzamo līgumcenu un līdz ar to arī atbilstošo regulējuma piemērošanu katram iepirkumam, jāņem vērā PIL 11. panta otrā daļa, kurā noteikts, ka paredzamo līgumcenu noteic kā pasūtītāja plānoto kopējo samaksu par iepirkuma līguma izpildi, ko piegādātājs var saņemt no pasūtītāja un citām personām. Ja pasūtītājs sastāv no atsevišķām struktūrvienībām, kurām nav noteikta patstāvīga atbildība par iepirkumu veikšanu, paredzamo līgumcenu noteic kā visu struktūrvienību plānoto kopējo samaksu par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildi. Patstāvīga atbildība par iepirkuma veikšanu ir tad, ja pasūtītāja struktūrvienība saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kompetenci neatkarīgi veic iepirkumu un slēdz iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, un šo iepirkumu finansē no tās rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem, kas paredzēti konkrētā iepirkuma veikšanai.

4.1. PIL 17. pants paredz atšķirīgas prasības centralizēto iepirkumu veikšanai EIS tiešās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām.

  4.1.1. Saskaņā ar PIL 17. panta septīto daļu tiešās pārvaldes iestādēm ir pienākums preces un pakalpojumus iegādāties no centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, ja attiecīgās preces vai pakalpojumi ietilpst Ministru kabineta noteiktajās preču un pakalpojumu grupās, kas noteiktas Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumu Nr. 108 „Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi” (MK noteikumi Nr. 108) 1. pielikumā „Preču un pakalpojumu grupas un tām piesaistītās centralizēto iepirkumu institūcijas”, un to līgumcena 12 mēnešu laikā attiecīgajā preču vai pakalpojumu grupā ir 1000 euro vai lielāka.

  4.1.2. Saskaņā ar PIL 17. panta astoto daļu pašvaldībām un pašvaldību iestādēm ir pienākums preces un pakalpojumus iegādāties no centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, ja attiecīgās preces vai pakalpojumi ietilpst Ministru kabineta noteiktajās preču un pakalpojumu grupās un to līgumcena 12 mēnešu laikā attiecīgajā preču vai pakalpojumu grupā ir 10 000 euro vai lielāka.

4.2. Pamatojoties uz PIL 17. panta devītās daļas regulējumu, Vadlīniju 4.1.2. punktā (PIL 17. panta astotā daļa) noteiktais pienākums ir izpildīts, ja pašvaldība attiecīgās preces un pakalpojumus iepirkusi jebkurā no šādiem veidiem:

  4.2.1. izmantojot EIS; 4.2.2. izmantojot vienas vai vairāku pašvaldību izveidotu centralizēto iepirkumu institūciju vai ar tās starpniecību, ja attiecīgā centralizēto iepirkumu institūcija nodrošina attiecīgo preču un pakalpojumu iepirkumus pašvaldībai un visām tās iestādēm.

4.3. SPSIL regulējums nenosaka pienākumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem noteiktas preces vai pakalpojumus iepirkt EIS, līdz ar to sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs EIS var izmantot brīvprātīgi.

4.4. Plānojot iepirkumu un nosakot paredzamo līgumcenu, pasūtītājs vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neiekļauj paredzamās līgumcenas aprēķinā to preču un pakalpojumu vērtību, kuru tas iegādājas EIS.

5.1. Vadlīniju 5. nodaļā apskatīts gadījums, kad centralizēts iepirkums tiek veikts, neizmantojot EIS.

5.2. Viens vai vairāki pasūtītāji ar centralizēto iepirkumu institūciju vienojas par centralizētā iepirkuma veikšanu, vienojoties par iegādājamo preci, pakalpojumu vai veicamajiem būvdarbiem, iepirkuma priekšmeta apjomu, tehniskajās specifikācijās norādāmajiem raksturlielumiem, iepirkuma dokumentācijas saskaņošanas kārtību, atbildību, iepirkuma komisijas veidošanas principiem utt. Iesakām pasūtītājiem un centralizēto iepirkumu institūcijai parakstīt savstarpēju vienošanos par sadarbību un atbildības sadalījumu vai noteikt to (iekšējā) normatīvajā aktā.

5.3. Centralizēto iepirkumu institūcija iekļauj iepirkumu savā iepirkumu plānā.

5.4. Centralizēto iepirkumu institūcija kopā ar pasūtītājiem un iepirkumā ieinteresētajiem piegādātājiem izvērtē iespējas iepirkuma priekšmetu dalīt daļās, lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu dalību iepirkumos un iepirkuma procedūrās, kā arī iegūtu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu katrā no iepirkuma daļām. Lemjot par iespējamu iepirkuma priekšmeta dalīšanu daļās jāņem vērā Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumu Nr. 107 „Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība” (MK noteikumi Nr. 107) 2.8. nodaļas regulējums.

5.5. Centralizēto iepirkumu institūcija gatavo centralizētā iepirkuma dokumentāciju.

  5.5.1. Dokumentācijas sagatavotājam, uzsākot darbu pie centralizētā iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas, jāparaksta apliecinājums saskaņā ar PIL 25. panta trešo daļu.

  5.5.2. Dokumentācijas sagatavošanas procesā ietilpst katra pasūtītāja vajadzību noteikšana un apkopošana, atbilstoši tām izstrādāta tehniskā specifikācija, iepirkuma priekšmetam atbilstošu kvalifikācijas prasību izvirzīšana, kā arī saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritēriju noteikšana. 

  5.5.3. Centralizēto iepirkumu institūcija un pasūtītāji saskaņo iepirkuma dokumentāciju atbilstoši iepriekš noteiktajai sadarbības kārtībai.

5.6. Centralizēto iepirkumu institūcija izveido iepirkuma komisiju saskaņā ar PIL 24. panta regulējumu. Centralizēto iepirkumu institūcija ir tiesīga izveidot arī pastāvīgu iepirkuma komisiju. Šādā gadījumā centralizēto iepirkumu institūcijai jānodrošina, ka pastāvīgā iepirkuma komisija ir kompetenta attiecībā uz jebkuru iepirkuma priekšmetu, ko centralizētā iepirkumu institūcija iegādājas iepirkuma vai iepirkuma procedūras ietvaros. Iepirkuma komisija ir tiesīga pieaicināt ekspertus saskaņā ar PIL 24. panta pirmās daļas 2. punktu.

  5.6.1. Centralizēto iepirkumu komisija izraugās iepirkuma komisijas priekšsēdētāju, kas ir atbildīgs par iepirkuma komisijas locekļu apliecinājumu parakstīšanu un citām PIL 25. pantā minētajām iepirkuma komisijas darbībām.

  5.6.2. Ja to paredz iepriekš noteiktā centralizēto iepirkumu institūcijas un pasūtītāju sadarbības kārtība, iepirkuma komisijā iekļauj pasūtītāju pārstāvjus.

5.7. Centralizēto iepirkumu institūcija izsludina iepirkumu vai iepirkuma procedūru, publicējot PIL noteiktos paziņojumus Iepirkumu uzraudzības biroja Publikāciju vadības sistēmā. Publikācijas sadaļā “Kopējais iepirkums” centralizēto iepirkumu institūcija veic atzīmi “Jā” un veic atzīmi pie “Līgumu piešķir centralizēto iepirkumu institūcija” kā tas redzams zemāk pievienotajā attēlā.

dzēsta PVS bilde 

5.8. Centralizēto iepirkumu institūcija vienlaikus publicē iepirkuma dokumentus savā pircēja profilā EIS.

5.9. Centralizēto iepirkumu institūcija sniedz atbildes uz ieinteresēto piegādātāju vai kandidātu uzdotajiem jautājumiem, kā tas noteikts PIL 36. panta otrajā daļā, vienlaikus publicējot uzdoto jautājumu un atbildi pircēja profilā.

5.10. Centralizēto iepirkumu institūcija rīko ieinteresēto piegādātāju sanāksmi, ja tās rīkošanu pieprasa vismaz divi ieinteresētie piegādātāji saskaņā ar MK noteikumu Nr. 107 11. punktu.

5.11. Centralizēto iepirkumu institūcijas pārstāvji piedalās Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisijas sēdēs, ja saskaņā ar PIL 68. panta trešo daļu Iepirkumu uzraudzības birojā iesniegts iesniegums par centralizēto iepirkumu institūcijas veiktās iepirkuma procedūras dokumentācijā iekļautajām prasībām.

5.12. Centralizēto iepirkumu institūcijas izveidotā iepirkuma komisija saņem un izvērtē piedāvājumus saskaņā ar iepirkuma dokumentāciju un PIL.

5.13. Ja centralizēto iepirkumu institūcija iepirkuma procedūras dokumentācijā kā vienu no kandidātu vai pretendentu izslēgšanas nosacījumiem paredzējusi PIL 42. panta otrās daļas 1. punktā minēto, proti, kandidāts vai pretendents nav pildījis ar šo pasūtītāju noslēgtu iepirkuma līgumu un tādēļ pasūtītājs ir izmantojis iepirkuma līgumā paredzētās tiesības vienpusēji atkāpties no iepirkuma līguma, centralizēto iepirkumu institūcija var izslēgt no dalības iepirkuma procedūrā tādu pretendentu, kurš nav pildījis iepriekš noslēgtu iepirkuma līgumu ar pašu centralizēto iepirkumu institūciju. Šis Vadlīniju punkts nav piemērojams, ja kandidāts vai pretendents nav pildījis iepirkuma līgumu ar kādu no pasūtītājiem, kuru vajadzībām centralizēto iepirkumu institūcija rīko iepirkuma procedūru.

5.14. Centralizēto iepirkumu institūcijas izveidotā iepirkuma komisija pieņem lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu izvēlētajiem piegādātājiem un nodrošina paziņojumu nosūtīšanu visiem pieteikumus vai piedāvājumus iesniegušajiem kandidātiem vai pretendentiem saskaņā ar PIL 37. pantu.

5.15. Centralizēto iepirkumu institūcija piedalās Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisijas sēdēs, ja saskaņā ar PIL 68. panta otro daļu Iepirkumu uzraudzības birojā iesniegts iesniegums par centralizēto iepirkumu institūcijas veiktās iepirkuma procedūras rezultātiem.

5.16. Centralizēto iepirkumu institūcija līdz brīdim, kamēr nav noslēgts iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās, ir tiesīga pārtraukt iepirkuma procedūru saskaņā ar MK noteikumu Nr. 107 4. nodaļas regulējumu.

5.17. Ja iepirkuma vai iepirkuma procedūras rezultātā paredzēts slēgt iepirkuma līgumu, centralizēto iepirkumu institūcija ziņo pasūtītājiem vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kuru vajadzībām iepirkums vai iepirkuma procedūra tika veikta, par izraudzītajiem piegādātājiem un aicina pasūtītājus vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus slēgt iepirkuma līgumus.

5.18. Pasūtītāji vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, kuru vajadzībām tika veikts centralizētais iepirkums vai iepirkuma procedūra, pēc iepirkuma līguma noslēgšanas par to informē centralizēto iepirkumu institūciju.

5.19. Pasūtītāji vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc līguma noslēgšanas to publicē savā pircēja profilā EIS saskaņā ar PIL 60. panta desmito daļu vai SPSIL 65. panta desmito daļu.

5.20. Centralizēto iepirkumu institūcija pēc Vadlīniju 5.18. punktā minētās informācijas saņemšanas nosūta paziņojumu Iepirkumu uzraudzības biroja Publikāciju vadības sistēmā par katru no centralizētā iepirkuma vai iepirkuma procedūras rezultātā noslēgtajiem iepirkuma līgumiem, ievērojot PIL 29. pantā noteiktos termiņus.

5.21. Ja iepirkuma vai iepirkuma procedūras rezultātā paredzēts slēgt vispārīgo vienošanos, uz centralizēto iepirkumu institūcijas veicamajām darbībām nav attiecināms šo Vadlīniju 5.17., 5.18. un 5.20. punkta regulējums.

5.22. Ja iepirkuma vai iepirkuma procedūras rezultātā paredzēts slēgt vispārīgo vienošanos, centralizēto iepirkumu institūcija to noslēdz un par to nosūta paziņojumu Iepirkumu uzraudzības biroja Publikāciju vadības sistēmā PIL 29. pantā noteiktajos termiņos.

5.23. Centralizēto iepirkumu institūcija ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc vispārīgās vienošanās noslēgšanas to publicē savā pircēja profilā EIS saskaņā ar PIL 60. panta desmito daļu vai SPSIL 65. panta desmito daļu.

5.24. Centralizēto iepirkumu institūcija informē pasūtītājus un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus, kuru vajadzībām tika veikts iepirkums vai iepirkuma procedūra, par noslēgto vispārīgo vienošanos. Pasūtītāji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi slēgt piegādes, pakalpojuma vai būvdarbu līgumus konkrētās vispārīgās vienošanās ietvaros.

5.25. Pasūtītāji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji publicē konkrētās vispārīgās vienošanās ietvaros noslēgtos līgumus savos pircēja profilos EIS saskaņā ar PIL 60. panta desmito daļu vai SPSIL 65. panta desmito daļu.

5.26. Centralizēto iepirkumu institūcija un pasūtītāji vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji vienojas par to, kurš subjekts PIL 29. pantā noteiktajos termiņos nosūta paziņojumus Iepirkumu uzraudzības biroja Publikāciju vadības sistēmā par vispārīgās vienošanās ietvaros noslēgtajiem piegādes, pakalpojumu vai būvdarbu līgumiem. Ja paziņojumu publicēšanu nodrošina katrs pasūtītājs vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, skatīt skaidrojumus Iepirkumu uzraudzības biroja Publikāciju vadības sistēmā.

5.27. Centralizēto iepirkumu institūcija administrē vispārīgās vienošanās izpildi, pievēršot uzmanību tam, lai pasūtītāju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju noslēgto iepirkuma līgumu vērtība nepārsniedz plānoto vispārīgās vienošanās līgumcenu, kā arī to vai tiek ievērota procedūra iepirkumu līgumu piešķiršanai.

6.1. Saskaņā ar PIL 17. panta vienpadsmito daļu vairāki pasūtītāji var vienoties par atsevišķu iepirkumu kopīgu rīkošanu. Ja kopīgo iepirkumu rīko visu pasūtītāju vārdā un uzdevumā, lai gan iepirkumu veic tikai viens no pasūtītājiem, iesaistītie pasūtītāji ir kopīgi atbildīgi par PIL prasību ievērošanu. Pasūtītāji kopīgi ir atbildīgi tikai par tām iepirkuma daļām, kas paredzētas visu iesaistīto pasūtītāju vajadzībām.

6.2. Vairāku pasūtītāju kopīgs iepirkums ļauj vairākiem pasūtītājiem, kuri vēlas iegādāties līdzīgas preces vai pakalpojumus, administratīvo resursu taupīšanas nolūkos veikt vienu iepirkumu vai iepirkuma procedūru. Piemēram, vairākas vienā reģionā esošas pašvaldības Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. pantā noteikto darbību nodrošināšanai plāno iegādāties sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu, kas būtībā ir identisks pakalpojums visās pašvaldībās. Tā vietā, lai katra pašvaldība atsevišķi iegādātos šo pakalpojumu, tās var vienoties par kopīga iepirkuma veikšanu, sadalot iepirkuma priekšmetu daļās tā, lai attiecībā uz katru pašvaldību būtu viena iepirkuma daļa. Pasūtītāji lemj par iepirkuma vai iepirkuma procedūras veikšanas uzticēšanu vienam no pasūtītājiem, savukārt iepirkuma komisiju var veidot no katra pasūtītāja kompetentākajiem speciālistiem.

7.1. Pasūtītāji, kuri vēlas iegādāties līdzīgas preces vai pakalpojumus vai veikt līdzīgus būvdarbus, ir tiesīgi savā starpā vienoties par vienota PIL 9. panta kārtībā veikta iepirkuma, PIL 10. panta kārtībā veikta iepirkuma, PIL 8. panta pirmajā daļā minētas iepirkuma procedūras vai PIL 8. panta otrajā daļā minētā metu konkursa rīkošanu, lai viena iepirkuma vai iepirkuma procedūras rezultātā iegūtu nepieciešamās preces, pakalpojumus vai būvdarbus.

7.2. Viens no pasūtītājiem, kuri savā starpā vienojušies par vienota iepirkuma vai iepirkuma procedūras veikšanu, uzņemas iepirkuma vai iepirkuma procedūras organizēšanu. Publikācijas sadaļā “Kopējais iepirkums” par iepirkuma vai iepirkuma procedūras organizēšanu atbildīgais pasūtītājs veic atzīmi “Jā” un veic atzīmi pie “Līgums ietver kopējo iepirkumu” kā tas redzams zemāk pievienotajā attēlā. Papildus attēlā redzamajā publikācijas sadaļā pievienojami pārējie par konkrēto iepirkumu atbildīgie pasūtītāji.

dzēsta PVS bilde

7.3. Pasūtītājs ir atbildīgs par iepirkuma norisi attiecībā uz tām iepirkuma daļām, kas attiecināmas uz konkrēto pasūtītāju. Paziņojumā par līgumu, kā arī pircēja profilā EIS tiek norādīti visi pasūtītāji, kuru vajadzībām tiek veikts kopīgais iepirkums.

7.4. Par iepirkuma vai iepirkuma procedūras organizēšanu atbildīgais pasūtītājs veic iepirkumu saskaņā ar Vadlīniju 5.2. – 5.16. punktu.

7.5. Pēc iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzvarētāja noskaidrošanas visi pasūtītāji slēdz iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos ar izraudzītajiem pretendentiem.

7.6. Katrs pasūtītājs tā noslēgtos iepirkuma līgumus vai vispārīgās vienošanās publicē savā pircēja profilā EIS saskaņā ar PIL 60. panta desmito daļu vai SPSIL 65. panta desmito daļu.

7.7. Iepirkuma līgumu grozījumu veikšana ir katra pasūtītāja kompetencē.

7.8. Ja iepirkuma vai iepirkuma procedūras rezultātā tiek slēgti iepirkuma līgumi, par iepirkuma vai iepirkuma procedūras organizēšanu atbildīgais pasūtītājs nosūta paziņojumu Iepirkumu uzraudzības biroja Publikāciju vadības sistēmā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ievērojot PIL 29. pantā noteiktos termiņus. Ieteicams nodrošināt, ka visus paziņojumus, kas publicējami Iepirkumu uzraudzības biroja Publikāciju vadības sistēmā, ievieto viens pasūtītājs, paziņojumā minot visu pasūtītāju nosaukumus un citus nepieciešamos datus.

7.9. Ja iepirkuma vai iepirkuma procedūras rezultātā tiek slēgta vispārīgā vienošanās, pasūtītāji rīkojas analogi Vadlīniju 5.25. un 5.26. punktā noteiktajam un PIL 29. pantā noteiktajos termiņos nosūta paziņojumu Iepirkumu uzraudzības biroja Publikāciju vadības sistēmā par vispārīgās vienošanās ietvaros noslēgtajiem līgumiem, kā arī publicē tos savos pircēja profilos EIS.

8.1. Saskaņā ar PIL 17. panta ceturto daļu pasūtītājs ir tiesīgs iegādāties preces un pakalpojumus arī no Eiropas Savienības dalībvalstu centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, ja centralizēto iepirkumu institūcija, kas atrodascitā Eiropas Savienības dalībvalstī, veicot iepirkumu pasūtītāja vajadzībām, piemēro tādu normatīvo aktu prasības, kuri atbilst Eiropas Savienības tiesībām publisko iepirkumu jomā.

8.2. Savukārt saskaņā ar PIL 17. panta piekto un sesto daļu vairāki pasūtītāji no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm var kopīgi piešķirt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, noslēgt vispārīgo vienošanos vai izveidot dinamisko iepirkumu sistēmu. Šādi iepirkumi tiek organizēti, pamatojoties uz starpvalstu līgumiem vai attiecīgo pasūtītāju starpā noslēgtajiem līgumiem, kuros cita starpā atrunā, kuras valsts tiesību normas piemērojamas iepirkuma organizēšanai.