Atjaunināts: 11.09.2024.
Iepirkuma līgums ir publisks būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma līgums, kas finansiālās interesēs rakstveidā noslēgts starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem. Iepirkuma līgums var noteikt tiesiskās attiecības arī starp minētajām pusēm un apakšuzņēmēju vai apakšuzņēmējiem. Iepirkuma līgumus var slēgt arī vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros. Regulējumā noteiktajos gadījumos iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās projekts ir iepirkuma nolikuma sastāvdaļa.
Līgums jāizpilda atbilstoši tā nosacījumiem. Līguma izpildes laikā ir iespējama speciālistu un apakšuzņēmēju nomaiņa vai jaunu apakšuzņēmēju piesaiste, kā arī līguma grozīšana, izvērtējot grozījumu būtiskumu un pieļaujamību. Svarīgi ir līguma vai vispārīgās vienošanās projektā skaidri un nepārprotami paredzēt grozījumu iespēju, nosacījumus, ar kādiem grozījumi ir pieļaujami, grozījumu apjomu un būtību.
Iepirkuma līgumu, kurā ietvertas visas obligātās līgumā ietveramās komponentes (sk. Publisko iepirkumu likuma 60. panta otro daļu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 65. panta otro daļu), vai vispārīgo vienošanos slēdz ar pretendentu, kuram piešķirtas līguma slēgšanas tiesības. Noteiktos iepirkuma veidos un procedūrās pirms līguma noslēgšanas jāievēro nogaidīšanas termiņš. Iepirkuma līgumu publicē pircēja profilā (Elektronisko iepirkumu sistēmā – EIS).
- Publiskā iepirkuma līgumu slēdz uz laiku, ne ilgāku par 5 gadiem;
- Vispārīgo vienošanos slēdz uz laiku, ne ilgāku par 4 gadiem;
- Izņemto likumā noteiktos gadījumus.
Publisko iepirkumu līgumu izpildē parasti iesaistās dažādas ieinteresētas personas, tos īsteno ilgā laika posmā un tiem vajadzīgi ievērojami resursi. Tāpēc var rasties sarežģītas situācijas, neparedzēti apstākļi un kavējumi. Šā̄ iemesla dēļ ir būtiski, lai pasūtītājs ieguldītu laiku un resursus savu līgumu pienācīgai vadībai un uzraudzībai. Līguma vadībai un kontrolei var izmantot projektu vadīšanai paredzētos rīkus un paņēmienus. Pasūtītājiem jāatceras, ka katras nozares līguma izpilde var atšķirties, turklāt atsevišķos gadījumos līguma kontroles mehānismi ir noteikti kādā normatīvajā aktā, piemēram,
- Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” paredzēti noteikumi arī attiecībā uz līguma izpildes noteikumiem, t.sk. kontroli;
- Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 419 "Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu" paredzēti noteikumi attiecībā uz līguma izpildes noteikumiem, t.sk. būvdarbu pieņemšanas kārtību, norēķinu kārtību līgumcenas indeksācijas noteikumiem, ja līguma izpildes termiņš pārsniedz vienu gadu.
Citos gadījumos pasūtītājs var vadīties pēc konkrētās nozares ieteikumiem par labākajiem rīkiem līguma kontrolē. Būtiskākais, ko atcerēties, ir šos kontroles mehānismus paredzēt jau līguma projektā, tāpēc svarīgi veikt kvalitatīvu tirgus izpēti un noteikt veiksmīgākos, konkrētā iepirkumu priekšmeta realizēšanai, nepieciešamos kontroles mehānismus.
Regulējums noteic piegādātāja tiesības līguma izpildes laikā nomainīt līguma izpildē iesaistīto personālu un apakšuzņēmējus, kā arī piesaistīt jaunu personālu un apakšuzņēmējus.
Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret visiem pretendentiem, līguma darbības laikā būtiskus līguma grozījumus var veikt tikai regulējumā noteiktajos gadījumos. Iepirkuma veicēja riska – nesaņemt nepieciešamo izpildījumu - mazināšanai ir svarīgi jau sākotnēji līguma projektā skaidri un nepārprotami paredzēt grozījumu iespējamību, nosacījumus, ar kādiem grozījumi ir pieļaujami, grozījumu apjomu un būtību.
Jebkuri iepirkuma līguma grozījumi jāpublicē pircēja profilā, un regulējumā noteiktajos gadījumos informācija par tiem jāpublicē arī Publikāciju vadības sistēmā (sk. Publisko iepirkumu likuma 33.pantu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 35.pantu).
Pasūtītājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no iepirkuma līguma pirms termiņa līgumā paredzētajā veidā un noteiktajos gadījumos. Pasūtītājs, jau izstrādājot līguma projektu, nosaka gadījumus, kad tas varētu vienpusēji atkāpties, piemēram, līguma izpildītājam būs noteikti liegumi vai uzlikti sodi, vai aizliegta darbība kādā konkrētā jomā. Tāpat līguma izpildi var apdraudēt konkurences tiesību pārkāpumi, piemēram, līguma izpildes gaitā Konkurences padome ir konstatējusi karteli, kurā ir iesaistījies konkrētais līguma izpildītājs.
Pasūtītājs pēc līguma noslēgšanas nevar atgriezties līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas stadijā un atcelt šajā stadijā pieņemtos lēmumus, līdz ar to, lemjot par līguma laušanu, pasūtītājam nav jāatceļ iepirkuma norises laikā pieņemtais lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Pēc līguma laušanas pasūtītājs veic jaunu iepirkumu, ja pakalpojumi, piegādes vai būvdarbi ir nepieciešami
Pasūtītājs vispārīgo vienošanos var slēgt ar vienu vai vairākiem piegādātājiem uz laiku, kas nepārsniedz 4 gadus.
Līguma slēgšanu vispārīgās vienošanās ietvaros regulē Publisko iepirkumu likuma 56. panta noteikumi, īpaši minētā panta piektā, sestā un septītā daļa (sk. arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 61. pantu).
Ja vispārīgā vienošanās ir noslēgta ar vienu piegādātāju, līgumus vienošanās ietvaros slēdz saskaņā ar vispārīgās vienošanās noteikumiem, taču pasūtītājs var rakstveidā konsultēties ar piegādātāju, ja piedāvājumu nepieciešams papildināt.
PIL neierobežo pasūtītāja iespējas iepirkuma līgumu konkrēta uzdevuma izpildei vispārīgās vienošanās ietvaros noslēgt uz laiku, kas pārsniedz vispārīgās vienošanās termiņu, ja tas nepieciešams šī uzdevuma izpildei. Tomēr šādas situācijas nevajadzētu izmantot nepiemērotā veidā vai tā, lai traucētu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci un vispārīgās vienošanās ietvaros slēdzamo līgumu termiņš ir jāvērtē samērīguma kontekstā.
2023. gada 1. janvārī spēkā stājas grozījumi Publisko iepirkumu likumā (arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 65.¹ pantu), kas paredz līgumu reģistra izveidi. Līguma reģistrā vienuviet pieejama detalizēta un aktuāla informācija par noslēgtajiem iepirkuma līgumiem, tajos veiktajiem grozījumiem, kā arī to izpildi. Tāpat līgumu reģistrā ir pieejama informācija par izbeigtiem līgumiem.
Regulējuma mērķis ir nodrošināt iepirkumu līgumu izpildes pārredzamību, kā arī plašākas kontroles un uzraudzības iespējas, lai pārliecinātos, ka iepirkuma līgumi tiek izpildīti atbilstoši līgumā paredzētajam. Vienlaikus pasūtītājiem atvieglos iegūt informāciju par izbeigtiem līgumiem pie citiem pasūtītājiem, veicot Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 10. punktā noteiktā obligātā izslēgšanas iemesla pārbaudi.