Could not read the EU Cookie Compliance JavaScript file that is used to handle disabled scripts. There may be a problem with your file system or the file may be missing. Try accessing the EU Cookie Compliance settings page and re-save the form.
Publicēts: 25.02.2021.

Publisko iepirkumu likums - 2. IEPIRKUMA RĪKOŠANA

(Ievietots: 19.11.2017.; atjaunots 20.01.2021.)

Komercsabiedrība (SIA), kuras dalībnieks ir pašvaldības deputāts, drīkst piedalīties konkrētās pašvaldības iepirkumā, kurā atklāti izsludināta pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšana (piemēram, atklāts vai slēgts konkurss, Publisko iepirkumu likuma 9.panta kārtībā rīkots iepirkums).

Publicēts 20.08.2018.

PIL 14.panta otrā daļa paredz, ka, paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.

Papildus pasūtītājam nepieciešams izvērtēt, vai pretendenta piedāvājumā iekļautā informācija ir izpaužama gan, ņemot vērā konkrēto iepirkuma stadiju, gan to, vai informācijas atklāšana varētu apdraudēt godīgu konkurenci. Pasūtītājam izvērtējums jāveic, sabalansējot nepieciešamību nodrošināt godīgu konkurenci, kas var prasīt atturēties no informācijas izpaušanas, un tādu pārskatāmības līmeni, kas ļautu pārliecināties, ka iestāde nav rīkojusies patvaļīgi. Atkarībā no konkrētā iepirkuma nosacījumiem attiecībā uz piedāvājumu sagatavošanu uzvarējušā pretendenta preces nosaukums var būt gan atklājama, gan neatklājama informācija.

Publicēts 11.07.2019.

PIL noteic, ka atkarībā no izvēlētā iepirkuma veida piedāvājumu atvēršana ir atklāta, savukārt piedāvājumu (pieteikumu) izvērtēšanas procesu iepirkuma komisija veic slēgtās sēdēs, kurās ir tiesīga piedalīties tikai ar pasūtītāja rīkojumu izveidota iepirkuma komisija un tās pieaicinātie eksperti. Komisija nesniedz informāciju par vērtēšanas procesu. Savukārt pēc lēmuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pieņemšanas pašvaldības deputāts var pieprasīt un saņemt informāciju par iepirkuma norisi un rezultātiem.

Publicēts 23.10.2019.

Ņemot vērā iepirkuma veidu, pasūtītājam ir tiesības rīkot

  1. iepirkumu atbilstoši PIL 9.panta 21.daļai;
  2. piemērot sarunu procedūru (PIL 8.panta septītās daļas 1.punkts);
  3. rīkot atkārtotu PIL 10.panta iepirkumu, piemērojot PIL 32.panta trešās daļas nosacījumus.

Publicēts 12.07.2018.

Saskaņā ar PIL 50.panta trešo daļu piedāvājuma nodrošinājuma termiņu nosaka samērīgi, ņemot vērā attiecīgā iepirkuma sarežģītību un paredzamo piedāvājumu izvērtēšanas termiņu, bet tas nedrīkst pārsniegt 6 mēnešus, skaitot no piedāvājumu atvēršanas dienas. PIL regulējums neparedz iespēju pagarināt piedāvājuma nodrošinājuma derīguma termiņu.

Publicēts 16.04.2019.

Nē, jebkuru saistību izpildes nodrošinājumu piegādātājs ir tiesīgs iesniegt bankas garantijas vai apdrošināšanas polises veidā, jo PIL 50. panta ceturtās daļas regulējums, kas paredz piegādātāja tiesības izvēlēties saistību izpildes nodrošinājuma iesniegšanas veidu, attiecas uz visu veidu saistību izpildes nodrošinājumiem, tai skaitā līguma izpildes nodrošinājumu, avansa maksājuma, garantijas laika nodrošinājumu, kā arī ieturējuma naudas nodrošinājumu.

Publicēts: 24.04.2018.

Vai pasūtītājs, ja tas sākotnēji iepirkuma dokumentācija nebija noteicis izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju, ir tiesīgs to noteikt pēc piedāvājumu iesniegšanas un izvērtēšanas, ja tas nepieciešams uzvarētāja noteikšanai?

Saskaņā ar PIL 51.panta septīto daļu pasūtītājam iepirkuma dokumentācijā jānorāda izšķirošais piedāvājuma izvēles kritērijs, bet tā ir pasūtītāja izvēle, kādu izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju noteikt gadījumam, ja vismaz divu piedāvājumu novērtējums ir vienāds. Tas var būt kāds no iepirkuma dokumentācijā iekļautajiem saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijiem vai PIL 51.panta septītajā daļā noteiktais kritērijs (atbilstība sociālās aizsardzības prasībām). Savukārt, ja kā vienīgais saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritērijs ir noteikta cena, tas var būt kāds cits objektīvs kritērijs, kas ļauj izvērtēt piedāvājumu priekšrocības attiecībā pret piedāvājumu kvalitāti vai piedāvātajiem līguma izpildes nosacījumiem.

Ja citi tehniskie, finanšu vai atlases kritēriji nav piemēroti, izloze, paredzot tās norises kārtību nolikumā, ir pieļaujama kā kritērijs uzvarētāja noteikšanai līdzvērtīgu piedāvājumu gadījumā. Ja tiek piemērota izloze, pasūtītājs nodrošina izlozes objektivitāti un pilnīgu nejaušības principa ievērošanu, pieaicinot ieinteresētos pretendentus, lai tiem pašiem būtu iespēja pārliecināties par izlozes godīgumu, un izlozi atbilstoši dokumentējot.

Ja izšķirošais piedāvājuma izvēles kritērijs sākotnēji iepirkuma dokumentācijā nav norādīts, pasūtītājs ir tiesīgs par tādu noteikt no piedāvājuma izrietošu ar līguma izpildi saistītu kritēriju, piemēram, papildu samaksu par steidzama sūtījuma piegādi.

Publicēts 17.04.2018. (precizēts 08.07.2019.; 07.09.2020.; 03.11.2020.)

Nē, saskaņā ar PIL 51. panta otrās un trešās daļas regulējumu nav pamatoti noteikt tādu saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritēriju, kura ietvaros tiek vērtēts, vai iesniegtais saistību izpildes nodrošinājums ir iesniegts bankas izdotas garantijas formā vai arī apdrošināšanas sabiedrības izsniegtas polises formā. Šāds kritērijs nav saistīts ar iepirkuma līguma priekšmetu.

Publicēts: 24.04.2018.

Nē, jo pretendenta pieredze nav ar līguma priekšmetu saistīts kvalitātes kritērijs, bet gan pretendenta kvalifikāciju raksturojoša. Atbilstoši PIL 51.panta otrās daļas 2. punkta b) apakšpunktam pasūtītājs var noteikt pretendenta piesaistītā speciālista attiecīgu pieredzi kā vērtēšanas kritēriju.

Publicēts 02.03.2020.

MK not.Nr.107 195.punkts noteic pasūtītāja tiesības iepirkuma priekšmetu sadalīt daļās, savukārt no 196.punkta kopsakarā ar 195.punktu izriet, ka skaidrojums par nedalīšanu daļās nolikumā būtu jāietver, ja iepirkuma priekšmeta dalīšana būtu iespējama, piemēram, dalot daļās pēc piegādes vietas (piem., autoservisa pakalpojumi Bauskā, Rīgā, Valmierā u.tml.) vai preču grupām (piem., izdalot piena, gaļas un zivju produktus u.tml. pārtikas produktu iepirkumā). Ja iepirkuma priekšmets ir pēc būtības nedalāms (piem., skolas jaunbūve atbilstoši būvprojektam), skaidrojuma iekļaušana nolikumā nav nepieciešama.

Publicēts 09.03.2020.

Jā, pasūtītājs var atļaut iesniegt piedāvājumu arī citās valodās, to norādot dokumentācijā. Tomēr pasūtītājam ir jāpieņem piedāvājumi arī latviešu valodā un jānodrošina gan nolikums, gan visa dokumentācija arī latviešu valodā.

Publicēts 31.03.2020.

Saskaņā ar PIL 45. panta pirmās daļas 1. punkta mērķi, ar finanšu apgrozījumu ir saprotams uzņēmuma neto apgrozījums (Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 41. panta pirmās daļas izpratnē).

Publicēts 20.04.2020.

Iepirkuma procedūrā iesniegtais kandidāta pieteikums vai pretendenta piedāvājums (kā dokumentu kopums) uz likuma pamata atbilstoši PIL 40.panta trešajai daļai neatkarīgi no iepirkuma līguma noslēgšanas fakta nav vispārpieejama informācija. Vienlaikus, ņemot vērā PIL 60.panta desmito daļu, informācija, kas attiecas uz iepirkuma līgumu (nevis pieteikums vai piedāvājums pats par sevi kā dokumentu kopums), līguma noslēgšanas gadījumā nevar tikt klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija. Tomēr arī šajā gadījumā, izvērtējot publiskojamās informācijas apjomu, vērā ņemama ir PIL 14.panta otrā daļa.

Publicēts 20.01.2021.