Biežāk uzdotie jautājumi par iepirkuma rīkošanu (PIL)

[2.1.] Vai komercsabiedrība (piemēram, SIA), kuras dalībnieks ir pašvaldības deputāts, drīkst piedalīties konkrētās pašvaldības publiskajos iepirkumos?

Komercsabiedrība (SIA), kuras dalībnieks ir pašvaldības deputāts, drīkst piedalīties konkrētās pašvaldības iepirkumā, kurā atklāti izsludināta pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšana (piemēram, atklāts vai slēgts konkurss, Publisko iepirkumu likuma 9.panta kārtībā rīkots iepirkums).

• Sīkāks skaidrojums

Publicēts 20.08.2018.

[2.2.] Vai pasūtītājam jāatklāj uzvarējušā pretendenta preces nosaukums, ja to pieprasa cits piegādātājs?

PIL 14.panta otrā daļa paredz, ka, paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.

Papildus pasūtītājam nepieciešams izvērtēt, vai pretendenta piedāvājumā iekļautā informācija ir izpaužama gan, ņemot vērā konkrēto iepirkuma stadiju, gan to, vai informācijas atklāšana varētu apdraudēt godīgu konkurenci. Pasūtītājam izvērtējums jāveic, sabalansējot nepieciešamību nodrošināt godīgu konkurenci, kas var prasīt atturēties no informācijas izpaušanas, un tādu pārskatāmības līmeni, kas ļautu pārliecināties, ka iestāde nav rīkojusies patvaļīgi. Atkarībā no konkrētā iepirkuma nosacījumiem attiecībā uz piedāvājumu sagatavošanu uzvarējušā pretendenta preces nosaukums var būt gan atklājama, gan neatklājama informācija.

Publicēts 11.07.2019.

[2.3.] Vai pašvaldības deputāts, kurš nav ne iepirkuma komisijas loceklis, ne arī komisijas pieaicinātais eksperts, ir tiesīgs piedalīties iepirkuma komisijas sēdēs?

PIL noteic, ka atkarībā no izvēlētā iepirkuma veida piedāvājumu atvēršana ir atklāta, savukārt piedāvājumu (pieteikumu) izvērtēšanas procesu iepirkuma komisija veic slēgtās sēdēs, kurās ir tiesīga piedalīties tikai ar pasūtītāja rīkojumu izveidota iepirkuma komisija un tās pieaicinātie eksperti. Komisija nesniedz informāciju par vērtēšanas procesu. Savukārt pēc lēmuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pieņemšanas pašvaldības deputāts var pieprasīt un saņemt informāciju par iepirkuma norisi un rezultātiem.

Publicēts 23.10.2019.

[2.4] Kā rīkoties, ja iepirkumā nav iesniegti piedāvājumi?

Ņemot vērā iepirkuma veidu, pasūtītājam ir tiesības rīkot

1. iepirkumu atbilstoši PIL 9.panta 21.daļai;
2. piemērot sarunu procedūru (PIL 8.panta septītās daļas 1.punkts);
3. rīkot atkārtotu PIL 10.panta iepirkumu, piemērojot PIL 32.panta trešās daļas nosacījumus.

Publicēts 12.07.2018.

[2.5.] Vai pasūtītājs ir tiesīgs pagarināt piedāvājuma nodrošinājuma termiņu, ja iepirkuma veikšanai piemēro PIL?

Saskaņā ar PIL 50.panta trešo daļu piedāvājuma nodrošinājuma termiņu nosaka samērīgi, ņemot vērā attiecīgā iepirkuma sarežģītību un paredzamo piedāvājumu izvērtēšanas termiņu, bet tas nedrīkst pārsniegt 6 mēnešus, skaitot no piedāvājumu atvēršanas dienas. PIL regulējums neparedz iespēju pagarināt piedāvājuma nodrošinājuma derīguma termiņu.

Publicēts 16.04.2019.

[2.6.] Vai pasūtītājs kā avansa maksājuma un garantijas laika nodrošinājumu ir tiesīgs prasīt tikai bankas garantiju?

Nē, jebkuru saistību izpildes nodrošinājumu piegādātājs ir tiesīgs iesniegt bankas garantijas vai apdrošināšanas polises veidā, jo PIL 50. panta ceturtās daļas regulējums, kas paredz piegādātāja tiesības izvēlēties saistību izpildes nodrošinājuma iesniegšanas veidu, attiecas uz visu veidu saistību izpildes nodrošinājumiem, tai skaitā līguma izpildes nodrošinājumu, avansa maksājuma, garantijas laika nodrošinājumu, kā arī ieturējuma naudas nodrošinājumu.

Publicēts: 24.04.2018.

[2.9.] Lauzts iepirkuma līgums - vai pasūtītājam jārīko jauns iepirkums, vai pasūtītājs ir tiesīgs izvēlēties nākamo pretendentu, kas iesniedzis izdevīgāko piedāvājumu iepriekš rīkotajā iepirkumā?

Pasūtītājam jārīko jauns iepirkums.

[2.8.] Vai ir pieļaujams saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvērtēšanas kritērijos vērtēt saistību izpildes nodrošinājuma veidu (bankas garantija vai apdrošināšanas polise)?

Nē, saskaņā ar PIL 51. panta otrās un trešās daļas regulējumu nav pamatoti noteikt tādu saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritēriju, kura ietvaros tiek vērtēts, vai iesniegtais saistību izpildes nodrošinājums ir iesniegts bankas izdotas garantijas formā vai arī apdrošināšanas sabiedrības izsniegtas polises formā. Šāds kritērijs nav saistīts ar iepirkuma līguma priekšmetu.

Publicēts: 24.04.2018.

[2.10.] Vai pasūtītājs var saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritēriju ietvaros vērtēt pretendenta pieredzi būvuzraudzības veikšanā objektam, kuram būvprojekts izstrādāts BIM vidē?

Nē, jo pretendenta pieredze nav ar līguma priekšmetu saistīts kvalitātes kritērijs, bet gan pretendenta kvalifikāciju raksturojoša. Atbilstoši PIL 51.panta otrās daļas 2. punkta b) apakšpunktam pasūtītājs var noteikt pretendenta piesaistītā speciālista attiecīgu pieredzi kā vērtēšanas kritēriju.

Publicēts 02.03.2020.

[2.11.] Vai nolikumā obligāti jāietver skaidrojums par iemesliem, kāpēc iepirkuma priekšmets nav dalīts daļās?

MK not.Nr.107 195.punkts noteic pasūtītāja tiesības iepirkuma priekšmetu sadalīt daļās, savukārt no 196.punkta kopsakarā ar 195.punktu izriet, ka skaidrojums par nedalīšanu daļās nolikumā būtu jāietver, ja iepirkuma priekšmeta dalīšana būtu iespējama, piemēram, dalot daļās pēc piegādes vietas (piem., autoservisa pakalpojumi Bauskā, Rīgā, Valmierā u.tml.) vai preču grupām (piem., izdalot piena, gaļas un zivju produktus u.tml. pārtikas produktu iepirkumā). Ja iepirkuma priekšmets ir pēc būtības nedalāms (piem., skolas jaunbūve atbilstoši būvprojektam), skaidrojuma iekļaušana nolikumā nav nepieciešama.

Publicēts 09.03.2020.

[2.12.] Vai pasūtītājs ir tiesīgs pieņemt arī svešvalodā sagatavotu piedāvājumu?

Jā, pasūtītājs var atļaut iesniegt piedāvājumu arī citās valodās, to norādot dokumentācijā. Tomēr pasūtītājam ir jāpieņem piedāvājumi arī latviešu valodā un jānodrošina gan nolikums, gan visa dokumentācija arī latviešu valodā.

Publicēts 31.03.2020.

[2.13.] Vai, vērtējot vidējo finanšu apgrozījumu par pasūtītāja nolikumā norādīto periodu, tiek ņemts vērā uzņēmuma gada neto apgrozījums vai kopējais finanšu apgrozījums, ieskaitot citus ieņēmumus?

Saskaņā ar PIL 45. panta pirmās daļas 1. punkta mērķi, ar finanšu apgrozījumu ir saprotams uzņēmuma neto apgrozījums (Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 41. panta pirmās daļas izpratnē).

Publicēts 20.04.2020.

[2.14.] Vai pretendentu piedāvājumi un pieteikumi pēc iepirkuma līguma noslēgšanas ir vispārpieejama informācija?

Iepirkuma procedūrā iesniegtais kandidāta pieteikums vai pretendenta piedāvājums (kā dokumentu kopums) uz likuma pamata atbilstoši PIL 40.panta trešajai daļai neatkarīgi no iepirkuma līguma noslēgšanas fakta nav vispārpieejama informācija. Vienlaikus, ņemot vērā PIL 60.panta desmito daļu, informācija, kas attiecas uz iepirkuma līgumu (nevis pieteikums vai piedāvājums pats par sevi kā dokumentu kopums), līguma noslēgšanas gadījumā nevar tikt klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija. Tomēr arī šajā gadījumā, izvērtējot publiskojamās informācijas apjomu, vērā ņemama ir PIL 14.panta otrā daļa.

Publicēts 20.01.2021.

[2.15.] Vai pieredzes apliecināšanai būvdarbu veikšanā divos objektos pretendents var balstīties uz citas personas kvalifikāciju, piemēram, vienu objektu nodrošinot pats, otru objektu – persona, uz kuras spējām tas balstās?

Prasīto pieredzi var summēt, ja vien iepirkuma nolikumā nav noteikts pretējais, proti, ja vien pasūtītājs nav norādījis, ka, lai pārliecinātos par pretendenta kvalifikāciju, konkrētajā gadījumā abus objektus/līgumus jābūt izpildījušam vienam piegādātājam.

Publicēts 17.06.2021.

[2.16] Vai kā izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju, ja pretendentu piedāvājumu vērtējums ir vienāds, var noteikt, ka līguma slēgšanas tiesības tiks piešķirtas tam pretendentam, kas ir nacionāla līmeņa darba devēju organizācijas biedrs un ir noslēdzis koplīgumu ar arodbiedrību, kas ir nacionāla līmeņa arodbiedrības biedre?

Kaut arī minētais kritērijs nav pretrunā ar Publisko iepirkumu likuma 51. panta septītās daļas regulējumu, IUB vērš uzmanību, ka Eiropas Komisijas auditori iepirkumu audita ietvaros ir norādījuši, ka šāds izšķirošais piedāvājuma izvēles kritērijs ir diskriminējošs; tāpat vēlams, lai izšķirošais piedāvājuma izvēles kritērijs būtu saistīts ar konkrētā līguma priekšmetu.

Publicēts 30.11.2021.